http://tive.lv/ lv-lat'); // Variants: 'lv Copyright © 2009 - TiVe Team Group - Visa informācija, kas tiek pārpublicēta no TiVe.Lv citās WEB lapās, ir jābūt atsaucei uz šo lapu.Par mums | Reklāma | Pakalpojumi | Hostings un izmaksas | Kontakti miesnieks@inbox.com (miesnieks) miesnieks@inbox.com (miesnieks) Tue, 07 Sep 2010 21:08:28 +0300 Tue, 07 Sep 2010 21:08:28 +0300 http://backend.userland.com/rss e107 (http://e107.org) 60 http://tive.lv/images/logos.png http://tive.lv/ 88 31 http://tive.lv/news.php?item.192.3
Mēs neatrodamies dīgstāvē, mēs vienmēr k-k daram, domājam un realizējam.]]> geperes@inbox.com (Miesnieks) Sat, 04 Sep 2010 21:30:19 +0300 http://tive.lv/news.php?item.192.3 http://tive.lv/news.php?item.123.3 Šonakt, 2010 gada 13 aprīlī pulkstens 1:52 pie zvaigžņotajām debesīm varēja vērot divu sekunžu satriecošu uzliesmojumu. Nezināms objekts, kas tuvojoties zemes atmosfērai uzliesmoja kā ugunsbumba, izveidojot sev tādu kā asti, kura kopējais skats bij līdzīgs meterorītam vai zvaigznei kas krīt no debesīm.
Uzliesmojums šim nezināmās izcelsmes objektam bija tik liels un spožs, ka nakts laikā varēja pamanīt sauso zāli gar ceļa malu. Ņemot vērā to, ka saduroties ar zemes atmosfēru veica uzliesmošanas procesu, un saņemot pretestību no zemes atmosfēras, šis objekts uzsprāga un vēl nepilnu sekundi varēja redzēt mazās liesmojošās atlūzas kuras radās pēc sprādziena.
Gad šo visu es redzēju ar savām acīm, es iesākumā sabijos, jo tas viss notika tik ātri, uzliesmojums spēcīgi spožš un tas sprādziens zemes atmosfērā lika par daudz ko apdomāties, bet pēc tā, kad nodzisa sprādziena palikušie gabali, es sajūsminājos par ko tik skaistu, ko skatīja manas acis.
Šāds nekaitīgs gabaliņš varēja izrādīties varāku simtu metru diametrā kas lidoja vēl aiz krievijas, bet spilgtums bija tik liels, ka pat latvijā tas bija saredzams ar neapbruņotu aci. Un jā, šis objekts veica piezemēšanos kautkur uz krievijas pusi, jo es šaubos ka tas nokrita kautkur latvijas teritorijā.]]> geperes@inbox.com (Miesnieks) Tue, 13 Apr 2010 03:15:05 +0300 http://tive.lv/news.php?item.123.3 http://tive.lv/news.php?item.118.3 Beidzot tas ir padarīts. Ir atklāts jaunais projekts "e107 support latviešu valodā". Tagad ikviens gribētājs, kura vēlmes ir sākt lietot bezmaksas e107 CMS WEB lapas sistēmu, vai kurš jau izmanto, bet vēlās iemācīties ko jaunu. Kādus labojumus veikt. Visi gribētāji gaidīti WEB lapā http://e107.lv.
Projekts tapis sadarbībā ar ārzemju un krievu WEB lapu administrātoriem balstoties uz e107 tēmu.
Lapā tiek publicēta informācija par to, kādus labojumus ir iespējams veikt dažnedažādos failos, kādus labojumus ir nepieciešams veikt. Motīvu un spraudņu lielais klāsts arī tai skaitā tiks paplašināts ( ar lietotāju un administrāciju pūlēm). Tiks publicētas informācijas, un to apkopojumi pat e107 templatēm, themes un plugins.
Tad nu... Tiekamies e107.lv lapā!
Par e107 lapu!
]]> geperes@inbox.com (Miesnieks) Fri, 26 Mar 2010 03:26:33 +0200 http://tive.lv/news.php?item.118.3 http://tive.lv/news.php?item.94.3 Launkalnes novada "Ezerleju" saimniekiem Guntim un Evitai Lauciņiem jau ilgāk nekā gadu nākas cīkstēties ar bankām, kas kazu spītībā atsaka kredītu Lauku atbalsta dienestā apstiprinātu projektu īstenošanai. To, ka Lauciņi nav vienīgie, liecina ES fondu apguves statistika. Tā, piemēram, no 55 triju gadu laikā apstiprinātiem akvakultūras projektiem īstenoti tikai četri, kam izmaksāts nepilns 1% jeb 129 tūkstoši latu no šim pasākumam atvēlētajiem 16 miljoniem latu. ES fondu projektiem laukos naudu dod nelabprāt ES fondu apguve, kas stimulētu ekonomiku un radītu jaunas darba vietas, ir viena no valsts prioritātēm – tā vēsta ar aizdevējiem noslēgtie līgumi. Lauku uzņēmēji ir mūsu uzticamākie klienti – tā skandina bankas. Apmēram 40% no ES fondiem jau ir apgūti, bet ES lauksaimniecības un zivsaimniecības fonds apgūts par 60%, liecina Finanšu un Zemkopības ministriju sniegtā informācija.

Reālā dzīve liecina, ka ES fondu apguve progresē pārsvarā uz papīra – ir ļoti maz lauku uzņēmēju, kam izdevies iegūt kredītus ES fondu īstenošanai. Iemesls vienkāršs – komercbankas atsakās no projektu finansēšanas, bet valstij piederošajā Hipotēku bankā iespējas saņemt kredītus ir ļoti ierobežotas. Vēl precīzāk – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespējas tikt pie kredīta valsts bankā nav vispār. Tādēļ mazāk skaļi piesauktie dati par uzņēmējiem reāli izmaksāto Eiropas Savienības fondu atbalstu ir krietni pieticīgāki – tie knapi pārsniedz 10%. Savukārt ar katru mēnesi aizvien lielāks kļūst to uzņēmēju skaits, kuri no ES fondu naudas apgūšanas atsakās. Akūts naudas trūkums – tāda būtu ātrā diagnoze ekonomikas atveseļošanai. Diemžēl, kur ņemt zāles – naudu kredītiem –, skaidru atbildi nesniedz ne bankas, ne valsts iestādes, ne starptautiskie aizdevēji. Ir tikai norādes, ka čakli tiek strādāts pie dažādām programmām un atvieglojumiem uzņēmējiem. Taču fakts paliek fakts – projekti neīstenojas. "Ezerleju" sapņi uz papīra]]> darela.lv@inbox.com (Dieviete) Thu, 11 Mar 2010 02:12:02 +0200 http://tive.lv/news.php?item.94.3 http://tive.lv/news.php?item.93.3 šodien dzirdēju labu ideju, ja visi iet tur un tu gribi būt oposite, kāpēc obligāti jāiet pretējā virzienā? Ja var pagriezties par 90 grādiem un iet perpendikulāri.
]]> e.aritis@inbox.com (Dutch) Wed, 10 Mar 2010 00:24:19 +0200 http://tive.lv/news.php?item.93.3 http://tive.lv/news.php?item.86.3 No šodienas arī Latvijas iedzīvotāji varēs savstarpēji apmainīties ar personisko kontaktinformāciju, izmantojot digitālo vizītkarti POKEN. Šī inovatīvā ierīce pieejama TELE2 veikalos visā Latvijā, kā arī internetā www.doyoupoken.lv]]> dragoon_12@inbox.com (cida1122) Sun, 07 Mar 2010 15:28:48 +0200 http://tive.lv/news.php?item.86.3 http://tive.lv/news.php?item.85.3 Gada laikā datu pārraides apjoms Tele2 tīklā ir pieaudzis 4,5 reizes un gandrīz katrs ceturtais Tele2 un Zelta Zivtiņas klients lieto internetu telefonā. Pateicoties pieaugošai interesei un lai palielinātu potenciālo mobilā interneta lietotāju loku, Tele2 būtiski pazemina cenas mobilā interneta izmantošanai telefonā, un piesaka izdevīgāko piedāvājumu mobilajam internetam datorā.]]> darela.lv@inbox.com (Dieviete) Sun, 07 Mar 2010 15:27:49 +0200 http://tive.lv/news.php?item.85.3 http://tive.lv/news.php?item.80.3 Sen šāds sniega segums nav bijis redzams Latvijas teritorijā. Neticami ka ir iespējams šeit Latvijā piesnigt tik lielam sniega daudzumam. Ir pēdējais laiks izbaudīt šos ziemas priekus, jo lielie aukstumi ir aizgājuši, un sniegs vēl turās. Taču cik ilgi vēl? Kā nekā varētu teikt ka ir marta sākums, bet 20 martā sākas pavasaris, ko nu.... Sniegs jau kūst, un izbaudīšanas prieki drīz būs galā.
Šīm dabas stihijām, ko radījušas šīs sniega segas, ir tādas, ka tam sniegam kautkur ir jāpazūd, bet pēc sniega pazušanas, parādās ūdens. Neskaitāmas reizes pa radio, pa teleīziju stāstīja ka jau vairāk kā 100 tonnas sniega ir izvestas ārpus Rīgas ielām. Bet kas notiek citur latvijā, to vairākums nezin.
Bet tepat, Latgales novadā, daudzi zemnieki cīnās ar šo pēc sniega sindromu, jo kūstot sniegam, parādās lērums ūdeņu, kuri plūst pa straumei. Un šīs straumes parasti plūst pagrabos, kuros glabājas dārzeņi, graudi un citas pārtikā nepieciešamās lietas. Zem sniega ir ledus kārta, kuras aptuvenais biezums ir no 5 cm līdz 10 cm, un šis ūdens nespēj iesūkties plānajā zemes virsmā, kura jau ir nedaudz atlaidusies pēc augstajām ziemas dienām un naktīm. Šī ledus kārtas dēļ, ūdeņi iekļūst pagrabos, saimniecības ēkās kurās glabājas piemēram kā milti, kuri iegūti no graudu samalšanas, pilnie pagrabi kuros ir kartupeļi, bietes, burkāni un citi dārzeņi. Cilvēki, kuriem nu jau ir pensijas gadi, ir šis ūdens jāsmeļ no šīm vietām laukā.
Kādas sekas būs turpmāk, ja tupināsies tik strauja temperatūras kāpšana uz nulli, nav zināms....]]> geperes@inbox.com (Miesnieks) Sat, 27 Feb 2010 21:37:54 +0200 http://tive.lv/news.php?item.80.3 http://tive.lv/news.php?item.76.3 Slideno ietvju dēļ pagājušajā diennaktī reģistrēts lielākais traumu skaits šogad. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) saņēmis 24 izsaukumus, portālu TVNET informēja NMPD Komunikācijas nodaļā.



"Aizvadītās diennakts laikā NMPD dienesta mediķi ir saņēmuši daudz izsaukumu pie iedzīvotājiem, kas guvuši traumas, pakrītot uz slidenām ietvēm," informēja dienestā un pavēstīja, ka kopumā tādi bijuši 24 izsaukumi. Šogad līdz šim šāds slideno ietvju traumu skaits vienas dienas laikā nav bijis reģistrēts.]]> geperes@inbox.com (Miesnieks) Thu, 25 Feb 2010 17:57:33 +0200 http://tive.lv/news.php?item.76.3